Carnikavas siltumapgādes sistēmā – minimāli zudumi

Carnikavas Komunālservisā apkopotie dati par siltumenerģijas ražošanu aizvadītajā gadā 11 Carnikavas katlumājās liecina, ka process bijis ar augstu lietderības koeficientu, jo izdevies panākt iespējami mazus siltuma zudumus.

 

Viena megavata (mW) siltumenerģijas saražošanai Carnikavas novadā izlietoti 116 –117 m³ dabasgāzes, kaut gan aprēķinos tiek pieņemts, ka tam nepieciešams 125 m³ šī kurināmā. Tādējādi komunālo pakalpojumu rēķinos iedzīvotājiem maksa par siltumenerģiju pērn bijusi mazāka.

 

Kā skaidro Carnikavas Komunālservisa siltumtehniķis Gunārs Persis, siltuma zudumi trasēs Carnikavā ir ap 13%, kas vidēji siltumtehnikā tiek uzskatīts par ļoti labu rādītāju. Citās pašvaldībās, atkarībā no siltumtrases garuma, šis rādītājs svārstās vidēji no 12% – 25%.

 

Novada siltumapgādes sistēmas lietderības koeficienta paaugstināšanā liela nozīme ir tam, ka siltumtrašu caurules pakāpeniski tiek aizstātas ar rūpnieciski izolētām caurulēm. Atjaunotajos posmos siltuma zudumi nav lielāki par 5% (2016. gada rudenī šādas caurules guldītas Tulpju ielā, Sautiņos). Arī maksimāli precīzi iestatītai namu siltummezglu automātikai ir savi nopelni piegādātās siltumenerģijas ekonomiskā izmantošanā.

 

Pagājušais gads bija nedaudz vēsāks par 2015. gadu, tāpēc siltuma saražošanai tika izmantots lielāks dabasgāzes apjoms, taču tarifā tas nebija jūtams salīdzinoši zemākas dabasgāzes cenas dēļ. AS "Latvijas gāze" šī gada martā noteikusi ievērojami augstāku gāzes cenu, un tas atsauksies arī uz siltumenerģijas ražošanas tarifu. "Paredzēts, ka aprīļa sākumā notiks gāzes tirgus atvēršana, un tas nozīmē, ka dabasgāzi varēs pirkt arī no cita piegādātāja. Kā dabasgāzes tirgus liberalizācija atsauksies uz šī kurināmā cenu, vēl nav iespējams prognozēt," atzīst G. Persis. "Ja gāzes cena augs, pieaugs arī maksa par siltumenerģiju."

 

Carnikavas Komunālserviss