Šoziem vējuzplūdos piecreiz aizvērtas Dzirnupes slūžas

Ziemai netipiski siltos laikapstākļos aizvadīta pērnā gada nogale un 2020. gada sākums, kad gandrīz nepārtrauktās ciklonu iedarbības dēļ vējuzplūdi paaugstināja ūdens līmeni Gaujā. Tas ietekmēja arī hidroloģisko režīmu Dzirnupē un Dzirnezerā, tādēļ šoziem jau piecas reizes uz vienu līdz divām diennaktīm tikušas aizvērtas Dzirnupes slūžas.

 

Kopš slūžu izbūves 2015. gadā biežākais iemesls to aizvēršanai bijuši vēj­uzplūdi, un trīs gadus pēc kārtas slūžas aizvērtas februārī dēļ ledus sastrēguma pie Cēlājiem.

 

Ūdens līmenis Gaujā un Dzirnezerā tiek kontrolēts elektroniski un datus var iegūt attālināti. Ja līmenis tuvojas atzīmei, pie kuras jāsāk pastiprināta uzraudzība, Carnikavas Komunālservisa darbinieki automātiski saņem paziņojumu no sistēmas un tiek pieņemts lēmums par slūžu aizvēršanu. Slūžu darbināšana automātiskā režīmā nav paredzēta, jo tikai cilvēka klātbūtne var garantēt, ka aizvēršanas vai atvēršanas brīdī slūžu aile būs brīva – ūdens nenes caur to kritušu koku u.tml.

 

Jāuzsver, ka pēc slūžu izbūves hidroloģiskais režīms Dzirnupē un Dzirn­ezerā nav mainījies un slūžas faktiski visu laiku ir atvērtas. Mazākos palos un vējuzplūdos slūžas paliek vaļā – galvenokārt tādēļ, lai sekmētu ūdens apmaiņu ar Dzirnezeru, kas ir svarīgi ezera ekosistēmai, kā arī lai iespējami mazinātu straujas ūdens līmeņu svārstības Dzirnupē, kas ietekmē Dzirnupes krastu eroziju.

 

Ūdens līmenis, pie kura slūžu aizvars jānolaiž, ir atkarīgs arī no ūdens līmeņa pieauguma dinamikas un meteoroloģiskajām – vēja, nokrišņi u.c. – prognozēm, un katru slūžu aizvēršanas un atvēršanas gadījumu izvērtē Carnikavas Komunālservisa Vides pārvaldības nodaļas speciālisti.

 

Carnikavas Komunālserviss