MISIJA – KRUPIS Izglāb princi!

Kāpēc krupji jāglābj?
Parastais krupis ir abinieks. Ziemu tas pavada uz sauszemes, mežos, parkos, lauku sētās, bet pēc atmošanās no ziemas guļas dodas uz savu dzimto ūdenstilpi turpināt savu sugu. Bieži vien šo maršrutu šķērso cilvēku veidoti ceļi, tādēļ krupji ir pakļauti sabraukšanas riskam. Krupju migrācijas ceļi ir pastāvīgi, liela daļa krupju gadu no gada pārvietojas pa tiem pašiem migrācijas ceļiem. Krupji ir nozīmīgi dzīvības (barības) ķēdes dalībnieki un, tiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars. Krupji ir gaļēdāji, plēsēji un viņu maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji, sliekas. Savukārt paši krupji ir nozīmīgs barības avots zalktim un odzei, daudziem plēsīgajiem putniem, piemēram, zivju gārnim, mazajam ērglim, peļu klijānam, meža pūcei, kā arī plēsīgajiem dzīvniekiem, tādiem kā sermulim, seskam, āpsim. Iztrūkstot šim ķēdes posmam, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība. Lai mazinātu krupju sabraukšanas risku, daudzviet Eiropā jau gadiem ierasta prakse ir veidot gan migrācijas tuneļus abiniekiem zem autoceļiem, gan ierobežot satiksmi un braukšanas ātrumu šādās vietās, gan arī veidot brīvprātīgo grupas, kas fiziski palīdz krupjiem tikt pāri ceļam un izdzīvot.

Kā Tu vari palīdzēt?
Katru gadu krupji izvēlas vienus un tos pašus migrācijas ceļus. Tu vari kļūt par viņu glābēju brīdī, kad tie modušies no ziemas miega un no savām sauszemes ziemošanas vietām dodas uz pārošanās vietām ūdenī, kuras gadu no gada tie var sasniegt tikai, šķērsojot cilvēka būvēto ceļu. Krupim ceļš ir liels izaicinājums. Krupji migrē ļoti lēni. Lai šķērsotu parasta platuma ielu, krupim var būt nepieciešama pat ceturtdaļstunda. Turklāt, atšķirībā no zīdītājiem un putniem, krupis no automašīnas necenšas izvairīties. Tuvojoties auto, tas instinktīvi sastingst, cerot, ka “uzbrucējs” viņu nepamanīs, tā sevi pakļaujot drošai nāvei. Tavs uzdevums ir nepieļaut tā bojāeju. Tādēļ aktīvajā migrācijas periodā Tu vari to izglābt, pārnesot otrpus ceļam un novietojot drošā vietā, kur tas var turpināt ceļu uz ūdenstilpi.

Zini kādu ceļa posmu, kuru katru gadu šķērso krupji? Piesaki to!
Lai krupju glābšana Latvijā noritētu sistematizēti un centralizēti, veidojot vienotu krupju migrācijas ceļu karti, Dabas aizsardzības pārvalde aicina atsaukties ikvienu, kurš iepriekšējos gados savas dzīvesvietas tuvumā ir pamanījis krupju migrācijai bīstamus ceļa posmus un ir gatavs iesaistīties to glābšanā.
Lai kartē reģistrētu ceļa posmu, mums nepieciešams:
• krupju migrācijas vietas nosaukums, ceļa posma vai ielas nosaukums, adrese: iela, pilsēta/ciems, pagasts, novads, pasta indekss, kā arī GPS koordoinātas;
• īss paša posma apraksts: (1) cik garā ceļa posmā ir novērojama krupju migrācija, (2) kāds ir krupju populācijas lieluma aplēses;
• Tava kontaktinformācija, lai vajadzības gadījumā varam ar Tevi sazināties un precizēt migrācijas posma detaļas.
Informāciju par ceļa posmiem un gatavību iesaistīties šo posmu patruļās lūdzam ziņot:
1. aizpildot krupju migrācijas vietu pieteikumu elektroniski vai
2. aizpildot pieteikumu Word formātā un nosūtot to uz e-pastu
Pēc pieteikuma saņemšanas Dabas aizsardzības pārvalde ar jums sazināsies, lai precizētu detaļas.

Kļūsti par brīvprātīgo krupju glābēju!
Lai atrastu katram ceļa posmam savu krupju glābēju komandu, Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi brīvprātīgo grupu tīkla izveidi. Krupju glābšanā var iesaistīties jebkurš interesents, taču tā kā krupju glābšana saistīta ar augstu risku – atrašanos uz autoceļiem, personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, drīkst glābšanas darbos iesaistīties tikai pieaugušo pavadībā. Tāpat būtiski krupju glābšanai izraudzīties ceļa posmus, kas vistuvāk mājām, jo, piesakoties par brīvprātīgo, jārēķinās, ka krupju glābšana nav vienreizēja aktivitāte. Piesakies, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu vai sūti pieteikuma anketu Word formā uz e-pastu . Ja esi jaunāks par 18 gadiem, pieteikuma anketu aizpilda pieaugušais, sniedzot informāciju arī par Tevi.

Kad doties krupju glābšanas patruļās?
Atkarībā no laikapstākļiem, krupji parasti sāk migrēt pavasarī, lielākoties aprīļa beigās. To migrācija ir cieši saistīta ar gaisa temperatūru. Līdzko tā sasniedz vismaz +5°C un laikapstākļi ir lietaini, pastāv augsta varbūtība, ka krupji modīsies no ziemas miega un dosies uz nārsta vietām. Ceļojums mēdz būt vienu vai pat vairākus kilometrus garš un var aizņemt dažas dienas, jo krupji pārvietojas apmēram 600 metrus dienā. Lielākoties migrācija sākas martā vai aprīlī un var turpināties līdz pat maijam. Pārvietošanās parasti notiek 2–4 stundu ilgā laika intervālā pēc saulrieta. Visintensīvākā tā parasti ir vakarā no plkst. 21.00 līdz 23.00. Tāpēc lielākā nepieciešamība krupjus pasargāt no automašīnām ir vakara pirmajā daļā, kad uz  ceļiem ir intensīvāka satiksme. Vairums krupju parasti migrāciju veic aptuveni divās līdz piecās dienās, tomēr jārēķinās, ka gadu no gada, atkarībā no laikapstākļiem, process var atšķirties un kopējais aktīvais migrācijas periods var būt 2–3 nedēļas. Migrācijas vietu uzraudzība jāveic visā šajā periodā.

Vairāk informācijas: https://www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis