Zemes īpašniekiem aktīvāk jāpiedalās koplietošanas meliorācijas novadgrāvju uzturēšanā

2019. gada 3. oktobrī stājušies spēkā pašvaldībām ļoti būtiski grozījumi Meliorācijas likumā, kas nosaka, ka pašvaldībām ir tiesības sodīt fiziskas un juridiskas personas ar naudassodu par meliorācijas sistēmas pielūžņošanu, piesārņošanu, aizaudzēšanu vai aizsprostošanu, kā arī bojāšanu vai iznīcināšanu. 

 

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 33. pantā minētajiem pārkāpumiem ierosina pašvaldības būvvaldes amatpersona vai pašvaldības vides kontroles amatpersona.

 

Saskaņā ar novada koplietošanas meliorācijas sistēmu apsaimniekošanas plānu 2019. gadā pašvaldības aģentūra "Carnikavas Komunālserviss" veic novadgrāvju pārtīrīšanu un apauguma – koku un krūmu – novākšanu.

 

Svarīgākie hidromelioratīvie darbi šogad Carnikavas novadā ir:

- Eimuru–Mangaļu poldera meliorācijas grāvju atjaunošana 3746 m kopgarumā, kas kopš 2019. gada aprīļa tika īstenota ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Projekta īstenošanas gaitā veikta arī četru caurteku pārbūve, 108 izteku atjaunošana, triju virszemes noteces vagu izbūve, divu sedimentācijas baseinu izbūve. Objekts pieņemts ekspluatācijā šī gada 22. oktobrī;

- Carnikavas–Centra poldera ūdenstilpnes pie Smilšu iela attīrīšana no sanešiem, pielūžņojuma un biomasas;

- caurtekas pārbūve M. Lilastes ielā Gaujā;

- Mangaļu poldera sūkņu stacijas sūkņa un estakādes avārijas remontdarbi.

 

Ministru Kabineta (MK) noteikumi Nr.714 paredz, ka pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas tiek pārtīrītas par pašvaldības līdzekļiem, nodrošinot meliorācijas sistēmas saglabāšanu, lai nepieļautu meliorētās zemes vai piegulošās teritorijas degradāciju, kā arī aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm ievēro noteiktos aprobežojumus. Noteikumi arī paredz, ka ūdensnoteku gultnēs, nogāzēs un ekspluatācijas aizsargjoslas platumā tiek novākti koki un krūmi vai to atvases, kas traucē ūdens plūsmu gultnē un meliorācijas sistēmas uzturēšanu kopumā. Tāpat zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāveic nepieciešamā meliorācijas sistēmas renovācija vai rekonstrukcija, jāizvāc grunts ieskalojumi, sadzīves atkritumi, krituši koki, pielūžņojums vai piesērējums, kā arī bebru radītie aizsprostojumi.

 

Ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteiktās ekspluatācijas aizsargjoslas robežas lauksaimniecībā izmantojamajām un meža zemēm ir atšķirīgas: ūdensnotekas abās pusēs 10 m attālumā no ūdensnotekas krotes (malas) – lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm nosaka, atbērtnes pusē 8–10 m attālumā (atkarībā no atbērtnes platuma) no ūdensnotekas krotes – meža zemēm, savukārt ciemos – 4 m attālumā.

 

Savukārt koplietošanas meliorācijas sistēmas saskaņā ar MK noteikumiem (Nr. 714 un 306) jāuztur par zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju līdzekļiem. Tāpēc aicinām zemes īpašniekus pildīt savus tiešos pienākumus aktīvāk iesaistīties koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatācijā un uzturēšanā. 

 

I.Slāģis