Aicinājums pieteikties uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu Gaujā, Ādažu novadā

2021. gada 21. decembrī (prot. Nr. 81 33. §) tika pieņemti Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos".

Tie paredz palielināt nēģu zvejas rīku limitu Ādažu novadā Gaujas upē, izvietojot taci ar diviem murdiem pirms valsts autoceļa A1 Gaujas tilta. Zvejas limita izmantošanas papildu nosacījumi -viena gada nozvejas limits ne vairāk kā 160 kg. Zvejas rīku limits piešķirts līdz 2024. gada 31. decembrim.

Prasības rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pretendentam:
Pašvaldība vēlas, lai jaunizveidotā nēģu zvejas vieta ar taci un diviem murdiem tiktu izveidota kā tūrisma objekts, piesaistot apmeklētājus. Iespējamā vieta varētu būt, piemēram, Kārklu ielas galā pie Gaujas.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.918 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” 43.punkta prasībām, ja rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumu skaits pārsniedz neiznomāto un brīvi pieejamo rūpnieciskās zvejas tiesību iespējas, rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli.

Šo pašu noteikumu 48.punkts nosaka, ka Zvejniecības likuma 11.panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos tiek rīkota slēgtā izsole, un tajā piedalās tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kurām ir iepriekš noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums vai kuras ir iesniegušas rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumus un kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu.

Savukārt Zvejniecības likuma 11.panta septītajā daļa nosaka, ka izsoli var organizēt gan juridiskajām un fiziskajām personām, kurām saskaņā ar šā likuma 7.panta sesto daļu ir dodama priekšroka zvejai attiecīgos ūdeņos vai to daļā (slēgtā izsole), gan visiem interesentiem (atklātā izsole) uz atlikušo nozvejas apjomu, zvejas rīku un zvejas vietu skaitu.

Zvejniecības likuma 7.panta sestā daļa – “Iznomājot zvejas tiesības, priekšroka ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju vai nodarbojas ar zivju resursu atražošanu un pavairošanu, pildījis iepriekš noslēgtā līguma nosacījumus un ievērojis zveju regulējošos noteikumus. Attiecīgā pašvaldība ir tiesīga daļu no zvejas tiesībām iznomāt pašpatēriņa zvejai fiziskajām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta vai kurām piederošais nekustamais īpašums atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, ievērojot nosacījumu, ka publiskajos ūdeņos, kas norādīti Civillikuma 1.pielikumā, šai zvejai var iedalīt tikai zivju murdu limitu”.

Ministru kabineta 02.05.2007. noteikumu Nr.295 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” 10.3. punkts nosaka, ka nēģu tacis ir upes gultnē stacionāri vienā rindā nostiprināti nēģu murdi. Savukārt 31.1. punkts nosaka, ka ar nēģu taci drīkst aizšķērsot ne vairāk kā divas trešdaļas no brīvās ūdens platības (ar murdiem – ne vairāk kā pusi). Šis ierobežojums skar tikai ar zveju tieši saistītās konstrukcijas (t.i., murdus vai vairogus straumes pārveidošanai). Laipas minimālais un maksimālais garums nav noteikts.

Latvijā nēģus ar tačiem zvejo trīs upēs – Salacā, Ventā un Svētupē. Ir divu veidu nēģu tači. Vairumā zvejas vietu izmanto tačus, kuros nēģi tiek zvejoti “uz atkritiena”, t.i., murdi tacī tiek ievietoti ar atvērumu augšteces virzienā un nēģus murdā iespiež spēcīgā straume, kas veidojas starp upē ievietotiem vairogiem vai plāksnēm. No pārējām vietām atšķirīgs taču uzbūves princips ir Salacgrīvas tacī Nr.1, kurā murdi tiek ievietoti ar atvērumu lejteces virzienā un migrējošie nēģi tajos iepeld līdzīgi kā parastos nēģu zvejas murdos.

Iesniegumus adresēt Ādažu novada domei ar norādi “Pieteikums rūpnieciskās zvejas tiesību nomai”. Iesniegšanas beigu termiņš – 30.11.2022.

Sagatavoja R.Garenčiks, tālr.29221475