Par mums
Ādažu centra poldera aizsargbambja noslīdējums
Iedzīvotāju ievērībai,
P/A “Carnikavas komunālserviss” š.g. 11. jūnijā ir noslēdzis līgumu ar SIA “Valkas meliorācija” par Ādažu centra poldera aizsargdambja (D-1) pik. 37/00 lokāla noslīdējuma novēršanas darbiem.
Darbu izpildes termiņš ir viens mēnesis.
Mērķis ir novērst Ādažu centra poldera aizsargdambja (D-1) pik. 37/00 sausajā nogāzē izveidojošo lokālo izskalojumu.
Lūgums ņemt vērā šo informāciju un būt saprotošiem saistībā ar iespējamo tehnikas pārvietošanos pa aizsargdambi attiecīgajā darba zonā.
Par bērnu rotaļu laukumiem
Rūpējoties par bērnu drošību, P/A “Carnikavas komunālserviss” regulāri pārbauda bērnu rotaļu laukumu stāvokli un veic nepieciešamos atjaunošanas darbus. Vēlamies nodrošināt, lai bērni varētu spēlēties droši un vecāki varētu būt mierīgi.Lai veicinātu drošību un ātri reaģētu uz jebkādām problēmām, aicinām vecākus būt vērīgiem un ziņot par jebkādām bīstamām situācijām vai bojājumiem rotaļu laukumos. Ja pamanāt ko bīstamu, lūdzu, informējiet mūs.
Pateicamies par jūsu sadarbību un palīdzību mūsu kopienas drošības nodrošināšanā! Kopā mēs varam veidot drošu un patīkamu vidi mūsu bērniem.
Uzsākta tilta pār Dzirnupi pārbūves projektēšana
Pašvaldības aģentūra „Carnikavas komunālserviss” ir noslēgusi līgumu ar SIA “BT projekts” par tilta pār Dzirnupi pārbūves projektēšanu. Līguma izpildes termiņš ir 8 mēneši. Līgumcena par būvprojekta izstrādi ir 32 670,- EUR ar PVN. Dzirnupes tilts Siguļos ir būvēts vairāk kā 50 gadiem, ir nepieciešama tā atjaunošana. Tiltam tiks izstrādāts pārbūves būvprojekts, kas nodrošinās tilta ilgmūžību un satiksmes drošību.Būvprojekta ietvaros:
• tiks izstrādāti risinājumi ūdens atvadei no tilta brauktuves un pieejām;
• tiks paredzētas atbilstošas barjeras-margas;
• paredzēta jauna apvienotā gājēju/velosipēdistu celiņa izbūve;
• paredzēta balstu, siju un laiduma plātņu atjaunošana;
• Izbūvējami/atjaunojami ilgmūžīgi krasta nostiprinājumi.
Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt!
Informējam, ka VARAM īstenotās informatīvās kampaņas “Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt!” projekta ietvaros no 3.jūnija tiek uzsākta atbalsta programmas 2. kārta azbestu saturošā šīfera krājumu nodošanai. Atbalsts paredzēts ne tikai trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, bet arī Latvijas Goda ģimenes apliecības “Goda ģimene” turētājiem. No vienas mājsaimniecības var nodot no 0,2 līdz 3 tonnām azbestu saturošo šīferi bez maksas. Pieteikšanās termiņš atbalsta saņemšanai ir līdz š.g. 28.jūnijam. Papildus informācija par atbalsta programmas nosacījumiem pieejama projekta tīmekļvietnē https://wastetoresources.varam.gov.lv/azbests.
Par ūdens kvalitātes testēšanu ūdenstilpēs
Lai Tu justos droši ūdeņos, ir veikta peldūdeņu kvalitātes testēšana sekojošās peldēšanās vietās:
- Vējupes pludmale Ādažos;
- Ūbeļu ielas pludmale Ādažos;
- Alderu pludmale Alderos;
- Kadagas ezera pludmale Kadagā;
- jūrā pie Laivu ielas Carnikavā;
- jūrā Lilastes pludmalē, Lilastē;
- Dzirnezerā pretī Dzirnavu ielai, Gaujā;
- Lielajā Baltezerā pie Baltezera ielas, Baltezerā.
Zilaļģu klātbūtnes pazīmes:
- Sākotnēji izskatās, kā daudz mazi zaļi, zili zaļi vai līdz pat dzeltenas nokrāsas peldoši punktiņi;
- Ja zilaļģes pārmērīgi savairojas, ūdens kļūst biezāks un duļķaināks, krāsa izteikti zaļa;
- Zilaļģēm sadaloties – aļģu krāsa var būt dzeltenīga, dzeltenbrūna;
- Ūdens var pārklāties ar košu zilganzaļu plēvi, kurai, esot lielos apmēros, lielos apmēros - raksturīga smaka.
Īpaši jāuzmana bērni un dzīvnieki!
8 praktiski padomi, kā izvairīties no smakām bioloģisko atkritumu konteinerā
Bioloģisko atkritumu šķirošana ir aktuāls veids, kā samazināt sadzīves atkritumu apjomu gan savā mājsaimniecībā, gan atkritumu poligonos. Taču, pienākot siltākiem laikapstākļiem, rodas bažas par iespējamo smaku, kas varētu rasties šajos konteineros. Tāpēc vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” speciālisti un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas eksperte Rūta Bendere bioloģisko atkritumu šķirošanas pilotprojekta “Pūt vai nepūt?!” ietvaros dalās padomos, kas palīdzēs izvairīties no smakām, šķirojot bioloģiskos atkritumu.
Jāņem vērā, ka bioloģiskie atkritumi nav jauni atkritumi – tie ir tie paši atkritumi, kas iepriekš tika ievietoti sadzīves atkritumu konteinerā. Tāpēc arī to radītā smaka nav jauna – tā ir tikai pārceļojusi no viena konteinera citā. Tomēr ir praktiskas lietas, ko katrs var darīt, lai mazinātu smaku vairošanos un izplatīšanos.
1. Šķirojiet aktīvāk! “Atkritumi var sākt smakot, ja tie konteinerā stāv pārāk ilgstoši, tāpēc ieteikums būtu šķirot aktīvāk un palielināt bioloģisko atkritumu izvešanas biežumu. Tāpat var samazināt bioloģisko atkritumu konteinera tilpumu un tādējādi palielināt izvešanas biežumu. Kā motivējošs faktors iedzīvotājiem tiek piedāvāta zemāka maksa par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu – par to jāmaksā vien 60% no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas,” stāsta Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs. Atkritumu apsaimniekotāji piedāvā arī mazākus, 120 litru konteinerus, un Rīgā SIA “Eco Baltia vide” apkalpošanas zonās (Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā) viena šāda bioloģisko atkritumu konteinera izvešanas reize maksā 2,11 eiro ar PVN.
2. Lietojiet maisiņus. Lai samazinātu atkritumu konteinerā radušos lieko mitrumu, ieteicams lietot individuālos maza tilpuma maisiņus. “Šis ir viens no risinājumiem, kas palīdzēs lokalizēt šķidrumu un smaku veidošanos, taču jāatceras, ka bioloģisko atkritumu konteinerā drīkst lietot tikai papīra vai bioloģiski noārdāmos maisiņus,” norāda Rūta Bendere, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas eksperte.
3. Neizmetiet stipri mitrus vai šķidrus atkritumus! Bioloģisko atkritumu konteinerā nav atļauts izmest šķidrumus – zupu, mērces u.c. Tāpat ieteicams sekot līdzi, lai pārējie bioloģiskie atkritumi nav ar lieku mitrumu.
4. Pārskatiet konteinera atrašanās vietu. Ja iespējams, vienojieties par konteinera izvietošanu ēnā vai vēsākā vietā, izvairoties no izvietošanas tiešos saules staros.
5. Turiet konteinera vāku aizvērtu. Slēgts konteinera vāks palīdzēs uzturēt augstāku tīrību konteinerā un nepievilinās dzīvniekus.
6. Pārskatiet iepirkšanās paradumus, lai nebūtu jāizmet pārtika – iepirkumu un ēdienreižu plānošana var palīdzēt samazināt izmetamās pārtikas apjomu. “Lielākā smaka atkritumu konteineros rodas, sadaloties organiskajām vielām, kuru sastāvā ir slāpeklis un sērs. Tāpēc, ja nākas izmest tādus produktus, kas sadaloties izraisa spēcīgāku smaku pūstot, kā, piemēram, svaiga gaļa, dzīvnieku organisma daļas un tamlīdzīgi, tos izmetot ieteicams ievietot bioloģiski noārdāmā vai papīra maisiņā,” stāsta Rūta Bendere. Protams, vasaras periodā izmešanai īpaši daudz būs dārzeņu un augļu mizas un citi organiskie atkritumi, taču tie neizraisīs tik specifisku aromātu.
7. Izmantojiet mitruma absorbētājus. Ja konteinerā rodas pārāk liels mitruma daudzums, iespējams izmantot dabīgos mitruma absorbētājus, ko arī drīkst izmest šajā konteinerā – sausu zāli vai lapas. Tāpat mitrāku atkritumu ietīšanai var izmetamot avīžu lapas, kas uzsūks lieko mitrumu.
8. Uzturiet konteineru tīru. Katras pašvaldības saistošie noteikumi paredz noteiktu bezmaksas konteineru mazgāšanas skaitu gadā – ir iespējams izmantot šo iespēju vai pieteikt papildu mazgāšanu saskaņā ar cenrādi. Privātmāju iedzīvotājiem ir iespēja pašiem veikt konteinera mazgāšanu.
Nereti iedzīvotāji, īpaši siltajā sezonā, satraucas, ka atkritumu konteineros parādās kukaiņi, tārpi vai ap tiem pastiprināti lidinās mušas. Tomēr kā skaidro Rūta Bendere – cilvēka veselībai tie nav bīstami. “Būtiski atcerēties, ka divu nedēļu laikā no oliņām izveidojas jauna insektu paaudze. Tāpēc konteineri būtu jāizved katru nedēļu. Svarīgi ikdienā un arī pēc atkritumu izmešanas ievērot personīgo higiēnu un regulāri mazgāta rokas, kā arī uzturēt konteineru tīru un samazināt tajā izmetamo jēlas gaļas, zivju un tamlīdzīgu produktu apjomu,” stāsta Rūta Bendere.
