Kāpēc krupji jāglābj?
Parastais krupis ir abinieks. Ziemu tas pavada uz sauszemes, mežos, parkos, lauku sētās, bet pēc atmošanās no ziemas guļas dodas uz savu dzimto ūdenstilpi turpināt savu sugu. Bieži vien šo maršrutu šķērso cilvēku veidoti ceļi, tādēļ krupji ir pakļauti sabraukšanas riskam. Krupju migrācijas ceļi ir pastāvīgi, liela daļa krupju gadu no gada pārvietojas pa tiem pašiem migrācijas ceļiem. Krupji ir nozīmīgi dzīvības (barības) ķēdes dalībnieki un, tiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars. Krupji ir gaļēdāji, plēsēji un viņu maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji, sliekas. Savukārt paši krupji ir nozīmīgs barības avots zalktim un odzei, daudziem plēsīgajiem putniem, piemēram, zivju gārnim, mazajam ērglim, peļu klijānam, meža pūcei, kā arī plēsīgajiem dzīvniekiem, tādiem kā sermulim, seskam, āpsim. Iztrūkstot šim ķēdes posmam, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība. Lai mazinātu krupju sabraukšanas risku, daudzviet Eiropā jau gadiem ierasta prakse ir veidot gan migrācijas tuneļus abiniekiem zem autoceļiem, gan ierobežot satiksmi un braukšanas ātrumu šādās vietās, gan arī veidot brīvprātīgo grupas, kas fiziski palīdz krupjiem tikt pāri ceļam un izdzīvot.

Kā Tu vari palīdzēt?
Katru gadu krupji izvēlas vienus un tos pašus migrācijas ceļus. Tu vari kļūt par viņu glābēju brīdī, kad tie modušies no ziemas miega un no savām sauszemes ziemošanas vietām dodas uz pārošanās vietām ūdenī, kuras gadu no gada tie var sasniegt tikai, šķērsojot cilvēka būvēto ceļu. Krupim ceļš ir liels izaicinājums. Krupji migrē ļoti lēni. Lai šķērsotu parasta platuma ielu, krupim var būt nepieciešama pat ceturtdaļstunda. Turklāt, atšķirībā no zīdītājiem un putniem, krupis no automašīnas necenšas izvairīties. Tuvojoties auto, tas instinktīvi sastingst, cerot, ka “uzbrucējs” viņu nepamanīs, tā sevi pakļaujot drošai nāvei. Tavs uzdevums ir nepieļaut tā bojāeju. Tādēļ aktīvajā migrācijas periodā Tu vari to izglābt, pārnesot otrpus ceļam un novietojot drošā vietā, kur tas var turpināt ceļu uz ūdenstilpi.

Zini kādu ceļa posmu, kuru katru gadu šķērso krupji? Piesaki to!
Lai krupju glābšana Latvijā noritētu sistematizēti un centralizēti, veidojot vienotu krupju migrācijas ceļu karti, Dabas aizsardzības pārvalde aicina atsaukties ikvienu, kurš iepriekšējos gados savas dzīvesvietas tuvumā ir pamanījis krupju migrācijai bīstamus ceļa posmus un ir gatavs iesaistīties to glābšanā.
Lai kartē reģistrētu ceļa posmu, mums nepieciešams:
• krupju migrācijas vietas nosaukums, ceļa posma vai ielas nosaukums, adrese: iela, pilsēta/ciems, pagasts, novads, pasta indekss, kā arī GPS koordoinātas;
• īss paša posma apraksts: (1) cik garā ceļa posmā ir novērojama krupju migrācija, (2) kāds ir krupju populācijas lieluma aplēses;
• Tava kontaktinformācija, lai vajadzības gadījumā varam ar Tevi sazināties un precizēt migrācijas posma detaļas.
Informāciju par ceļa posmiem un gatavību iesaistīties šo posmu patruļās lūdzam ziņot:
1. aizpildot krupju migrācijas vietu pieteikumu elektroniski vai
2. aizpildot pieteikumu Word formātā un nosūtot to uz e-pastu
Pēc pieteikuma saņemšanas Dabas aizsardzības pārvalde ar jums sazināsies, lai precizētu detaļas.

Kļūsti par brīvprātīgo krupju glābēju!
Lai atrastu katram ceļa posmam savu krupju glābēju komandu, Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi brīvprātīgo grupu tīkla izveidi. Krupju glābšanā var iesaistīties jebkurš interesents, taču tā kā krupju glābšana saistīta ar augstu risku – atrašanos uz autoceļiem, personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, drīkst glābšanas darbos iesaistīties tikai pieaugušo pavadībā. Tāpat būtiski krupju glābšanai izraudzīties ceļa posmus, kas vistuvāk mājām, jo, piesakoties par brīvprātīgo, jārēķinās, ka krupju glābšana nav vienreizēja aktivitāte. Piesakies, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu vai sūti pieteikuma anketu Word formā uz e-pastu . Ja esi jaunāks par 18 gadiem, pieteikuma anketu aizpilda pieaugušais, sniedzot informāciju arī par Tevi.

Kad doties krupju glābšanas patruļās?
Atkarībā no laikapstākļiem, krupji parasti sāk migrēt pavasarī, lielākoties aprīļa beigās. To migrācija ir cieši saistīta ar gaisa temperatūru. Līdzko tā sasniedz vismaz +5°C un laikapstākļi ir lietaini, pastāv augsta varbūtība, ka krupji modīsies no ziemas miega un dosies uz nārsta vietām. Ceļojums mēdz būt vienu vai pat vairākus kilometrus garš un var aizņemt dažas dienas, jo krupji pārvietojas apmēram 600 metrus dienā. Lielākoties migrācija sākas martā vai aprīlī un var turpināties līdz pat maijam. Pārvietošanās parasti notiek 2–4 stundu ilgā laika intervālā pēc saulrieta. Visintensīvākā tā parasti ir vakarā no plkst. 21.00 līdz 23.00. Tāpēc lielākā nepieciešamība krupjus pasargāt no automašīnām ir vakara pirmajā daļā, kad uz  ceļiem ir intensīvāka satiksme. Vairums krupju parasti migrāciju veic aptuveni divās līdz piecās dienās, tomēr jārēķinās, ka gadu no gada, atkarībā no laikapstākļiem, process var atšķirties un kopējais aktīvais migrācijas periods var būt 2–3 nedēļas. Migrācijas vietu uzraudzība jāveic visā šajā periodā.

Vairāk informācijas: https://www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis

 

Informējam! Iespējami siltumapgādes pārtraukumi ēkām Rīgas iela iela 2,4,6,8,10,12, Stacijas ielā 5,7 Carnikavā. Katlumājā Rīgas 12, Carnikavā tiek veikti avārijas remontdarbi.

Pasaules Dabas Fonds aicina piedalīties vides akcijā Zemes stunda, kas šogad norisināsies 23. martā.

Sestdien, 23.03.2024. no 20.30 līdz 21.30 Ādažu novads pievienosies Pasaules Dabas fonda rīkotajai pasaulē lielākajai . Ādažu pilsētā un Carnikavā tiks izslēgts ielu apgaismojums lielākajās ielās.

Akcija tiek rīkota, lai iedvesmotu ikvienu rūpēties par mūsu planētu. Pasaulē, kas kļūst arvien sašķeltāka, Zemes stunda ir cerības un iedvesmas brīdis, kas apvieno miljoniem cilvēku un mudina ikvienu līdzdarboties.

Kopš 2007. gada Zemes stunda ir pazīstama ar "gaismas izslēgšanas" brīdi. Izslēdzot apgaismojumu objektos un mājokļos, visā pasaulē iedzīvotāji tiek aicināti simboliski veltīt stundu Zemei. Šo astoņpadsmit gadu laikā Zemes stunda ir izaugusi par globālu notikumu – 2023. gadā vairāk nekā 410 000 stundu mūsu planētai veltīja šīs akcijas atbalstītāji 190 valstīs un teritorijās, aptverot 90 % planētas un kopā radot vērienīgāko stundu Zemei.

Aicinājums "Velti stundu Zemei" mudina cilvēkus ne tikai simboliski izslēgt apgaismojumu un ierīces, bet veltīt 60 minūtes, darot labu planētai un reizē sev pašiem. Pastaiga mežā, lai iepazītu dabas daudzveidību, mājokļa sakārtošana, nomainot neilgtspējīgus produktus pret videi draudzīgām alternatīvām, vai sevis izglītošana – ir neskaitāmas iespējas, ko ikviens šajā stundā var darīt.

Martā nogreiderēti 180 km grants ielas un ceļi.
Atgādinām, ka greiderēšana, iesēdumu vai citu defektu novēršana ir iespējama pie optimāla mitruma grants segumā, proti, kad tas nav pārmitrināts.
Lai uzlabotu braukšanas apstākļus grants seguma ielās un ceļos, ir uzsākti uzturēšanas darbi. Tiek veikta atsevišķu grants seguma ielu nomaļu apauguma noņemšana, uzlabojot ūdens novadi no ceļa seguma. Greiderēšanas darbus veic uz tiem grants ceļiem, kuru tehniskais stāvoklis un mitrums ir atbilstošs darbu izpildei. Regulāri tiek apsekoti novada grants ceļi un ielas. Konstatējot, ka segums atbilst grants seguma remonta un greiderēšanas darbu veikšanai, darbi tiek turpināti.
Ādažu novadā turpinās avārijas bedrīšu labošana uz asfaltētajām ielām. Avārijas remonta galvenais uzdevums ir novērst satiksmei bīstamas situācijas. Cietā seguma ielu un ceļu remonts - šobrīd tiek aizlāpītas avārijas bedrītes ar pagaidu materiālu “auksto asfaltu”, kas ir pagaidu risinājums. Aukstā asfaltbetona ieklāšanas tehnoloģija paredz, ka bedrīte maksimāli tiek iztīrīta, nosusināta un tiek ieklāts aukstais asfaltbetons.
Iestājoties atbilstošiem laika apstākļiem bedrītes tiks labotas izmantojot karsto asfaltbetonu. Lai veiktu bedrīšu remontu izmantojot karsto asfaltbetonu, nepieciešama gaisa vidējā temperatūra, kas nav zemāka par +10C grādiem.

Pavasaris jau ir jūtami pietuvojies, tāpēc aktualizējas jautājumi par bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanu.

Ja nevēlies slēgt līgumu par šo atkritumu apsaimniekošanu, Tev ir sekojošas iespējas:

• vest bio-atkritumus uz Kadagas ekolaukumu Ādažu pagastā (par maksu);
• vest bio-atkritumus uz pagaidu dārza atkritumu laukumu Zibeņos, Carnikavas pagastā (bez zariem un bez maisiem);
• kompostēt bio-atkritumus savas mājsaimniecības teritorijā (nav attiecināms uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām);
• sadedzināt ugunskurā sauso zāli, sausās lapas un zarus sava īpašuma teritorijā (ja tiek ievēroti drošības pasākumi un tas netraucē kaimiņiem).

Zarus, kas resnāki par 2 cm, vari nodot Kadagas ekolaukumā kā koksni vai lielgabarīta atkritumus, ar nosacījumu, ka tie ir sagarināti līdz 1 m garumam.