Ādažu novadā, augsts ūdenslīmenis meliorācijas sistēmās un augsts gruntsūdens līmenis ir vairāku faktoru rezultāts.

Šie faktori ir komplekss, kas ietver gan ģeogrāfiskās, gan hidroloģiskās un ģeoloģiskās īpatnības.

Gaujas upes ietekme:

Ūdens pieplūdums: Gauja ir viena no lielākajām Latvijas upēm. Tās augstais ūdenslīmenis, īpaši pēc spēcīgām lietusgāzēm vai pavasara palu laikā t.sk. ledus sastrēgumi, var izraisīt meliorācijas sistēmas un zemāko vietu applūšanu.

Jūras ietekme: ūdenslīmeni Gaujas upē ietekmē jūras līmeņa izmaiņas – spēcīga vēja laikā, līmenis Gaujas upē paaugstinās. Tas ir īpaši izteikti Carnikavas pagasta pusē.

Polderu teritorijas:

Ādažu novadā pēdējos gadus izteikti apbūvē polderu teritorijas, kurās ir izteikti augsts gruntsūdens līmenis. Polderis – nosusināta platība, kas norobežota no uzplūstošiem ūdeņiem, bet ūdens noteci no aizsargātās platības novada sūknējot. Polderu teritorijās ar augstu gruntsūdens līmenis nedrīkst būvēt pagrabus, jo tie pie lielākiem nokrišņiem būs appludināti.

Drenāžas sistēma: Lielākā daļa poldera teritorijās ir ierīkotas drenāžas sistēmas, lai pazeminātu gruntsūdens līmeni, bet attīstoties apbūvei šīs sistēmas tiek bojātas, ja netiek veikta to pārbūve vai atjaunošana.

Jūras līmeņa: Poldera teritorijas bieži atrodas zem jūras līmeņa atzīmes, un tāpēc ir jutīgi pret klimata izmaiņām un jūras līmeņa paaugstināšanos.

Hidroloģija un ģeoloģija:

Augsnes struktūra: Smilšainas un mālainas augsnes var ietekmēt ūdens infiltrāciju un aizturi. Mālainas augsnes slikti drenē ūdeni, kā rezultātā gruntsūdeņi var palikt augsti.

Aizsprostu un kanālu sistēma: Vietējās hidrotehniskās būves, piemēram, aizsprosti un kanāli, var ietekmēt ūdens līmeni grāvjos.

Iedzīvotāji patvaļīgi ir aizbēruši meliorācijas sistēmas, kas bija paredzēti ūdens novadīšanai.