Drukāt

Polderi Carnikavas novadā

Carnikavas novada teritorijā atrodas četras polderu sistēmas – Carnikavas centra polderis, Carnikavas Salas polderis, Laveru polderis un Eimuru-Mangaļu polderis.
 
Polderu karte 2019

Polderis – nosusināta platība, kas norobežota no uzplūstošiem ūdeņiem, bet ūdens noteci no aizsargātās platības novada sūknējot; poldera platība – teritorija, kura līdz aizsargdambju būvniecībai applūda aplēses palos vai plūdos un tiek aizsargāta no pārmitrināšanas un kuras notece tiek pārsūknēta ar sūkņu staciju.

Polderu kopplatība Carnikavas novadā aizņem 26,3% novada teritorijas, un to apsaimniekošanu īsteno pašvaldības aģentūras "Carnikavas Komunālservis" Vides pārvaldības nodaļa (atbildīgais speciālists – vecākais hidrotehnisko būvju būvinženieris Ivars Slāģis).

Carnikavas novada polderos darbojas astoņas sūkņu stacijas, piecas no tām 2014. gadā novadā ir pilnībā rekonstruētas un modernizētas. Modernās tehnoloģijas ļauj monitorēt sūkņu stacijas no Carnikavas Komunālservisa biroja telpām, kā arī palīdz automātiski regulēt ūdens līmeņus polderu teritorijās, nodrošinot optimālus gruntsūdens līmeņus.

Carnikavas Komunālserviss ikdienā organizē meliorācijas grāvju atjaunošanas un drenāžas sistēmas sakārtošanu gan pašvaldībai, gan arī privātīpašniekiem, kuru teritorijās tie atrodas, lai ūdens ātrāk nonāktu krājbaseinos, no kurienes tos ar sūkņu staciju palīdzību iespējams novadīt uz Gauju, Langu, jūru un citām ūdenstilpnēm.

Carnikavas centra polderis
Carnikavas centra polderi, kura platība ir 89 ha, ierobežo dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte uzbērums un rekonstruētais aizsargdambis D-1. Tas ir vismazākais no novada polderiem un ietver Carnikavas ciemata centra daļu.
Rekonstruētā dambja D-1 garums ir 2,75 km, augstuma atzīme ir 3,35 m Latvijas normālajā augstuma sistēmā (LAS). Kritiskajās vietās dambis ir aprīkots ar pretfiltrācijas ekrānu (dambja nogāzē izvietots "paklājs", kas, uzņemot mitrumu, piebriest un iegūst māla slāņa īpašības, kas aiztur ūdens filtrēšanos caur dambja nogāzi).
Carnikavas ciemata polderētajā platībā (zemes virsas atzīmes 0,8–2,8 m virs jūras līmeņa) mitruma stāvokli nosaka gruntsūdens līmenis, kuru var mākslīgi regulēt ar ūdens atsūknēšanu no ciemata diviem meliorācijas dīķiem uz Vecgauju.
To īsteno ar divu rekonstruēto sūkņu staciju – SS-1 un SS-2 – palīdzību.
SS-1 atrodas dambja D-1 piketā (apzīmēts trases punkts – aut.) 15/95 Ziedu ielas galā, SS-2 – dambja D-1 piketā 23/75 Vēju un Līču ielas krustojumā. Abās sūkņu stacijās ir jauns 6 kW sūknis (ražīgumu 100 l/s), ūdens līmenis tiek uzturēts automātiski, bez operatora uzraudzība.
Papildus šim polderim otrpus Vecgaujai ir izveidots jauns aizsargdambis D-8, kas pasargā no applūšanas Garupes teritoriju. D-8 pamatdaļa stiepjas pa Poču ielu, Vecgaujas pusē dambi stiprina rievpāļu siena. Dambja kopgarums ir 400 m, augstums – 2,85 m LAS.
Gaujas kreisajā krastā – pāri Vecgaujai – atrodas Carnikavas ūdensattīrīšanas iekārtas. To pasargāšana ir svarīga, lai ar kanalizācijas atkritumiem netiktu piesārņota apkārtējā vide un Gauja. 335 m garā Gaujas kreisā krasta rievpāļu stiprinājuma, kurš sākas pie Novadpētniecības centra, galvenais uzdevums ir novērst agresīvo krasta eroziju, tādējādi neļaujot ūdenim grauzt krastu un tuvoties attīrīšanas iekārtām.

Carnikavas Salas polderis
Salas polderis ir otrais mazākais Carnikavas novada teritorijā, tā kopējā platība ir 172 ha. Poldera teritoriju apjož dambji D-2 un D-3, šosejas P-1 un V45, kā arī dzelzceļa līnijas Rīga–Skulte uzbērums.
Rekonstruētais dambis D-2 ir 2,79 km garš. Beigu piketā 27/86 tam pievienojas 0,69 km garais dambis D-3. Tā kā abi šie dambji pirms rekonstrukcijas dažviet bija ar augstāku virsmas atzīmi, nekā šeit minētais dambis D-1, D-2 un D-3 minimālā virsmas atzīme ir 3,35 m, tie sniedzas līdz atzīmei 4,51 m LAS.
Salas polderis ir aprīkots ar divām rekonstruētām sūkņu stacijām. SS-3 atrodas uz D-2 13/60 piketā, un tā ir aprīkota ar diviem sūkņiem. Sūkņu kopējā jauda ir 35kW, kopējais ražīgums līdz 0,72 m3/s. Sūkņu stacija SS-5 ir uzbūvēta aizsargdambju D-2 un D-3 savienojuma vietā – D-2 27/86 piketā un D-3 00/00 piketā. Sūkņu stacija, tāpat kā SS-3, aprīkota ar diviem 35 kW sūkņiem, tās ražīgums ir līdz 0,72m3/s.

Laveru polderis
2019 ha lielais Laveru polderis atrodas gan Carnikavas, gan Ādažu novada (1100 ha) teritorijā. Poldera hidrotehniskās būves nodotas ekspluatācijā 1975. gadā.
Gar atvadkanāla labo krastu no dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte līdz sūkņu stacijai
ir izveidots aizsargdambis, kas pasargā no Gaujas upes radīto plūdu draudiem. Dambja garums ir 1356 m, un tā virsas augstuma atzīme ir 3,25 m LAS.
Poldera vienīgā sūkņu stacija "Laveri" tika rekonstruēta 2002. gadā. Tā ir aprīkota ar diviem darba sūkņiem un pieciem spiedvadiem (trīs darba, divi rezerves spiedvadi). Sūkņu stacijas kopējā ražība ir 2,1 m3/s, ekspluatācijas ūdens līmenis – no –0,85 m līdz –1,85m LAS.

Eimuru-Mangaļu polderis
Eimuru–Mangaļu polderis ir vislielākais Carnikavas novadā, tā kopējā platība ir 1205 ha, sateces baseins plešas divreiz lielākā platībā – 2400 ha. Aizsargdambja kopgarums ir 3,26 km. Aprēķinātais maksimālais ūdens līmenis ar p=1%=0,95 m LAS. Poldera platību mitruma apstākļi ir cieši saistīti ar sūkņu staciju darbību.
Tas ir izbūvēts divās sekcijās:
- Eimuru sūkņu stacijas sekcijas teritorijā – no jūras kāpu zonas līdz dzelzceļa līnijai Rīga–Skulte; minimālais atsūknēšanas līmenis sūkņu stacijas krājbaseinā – 0,76 m LAS;
- Mangaļu sūkņu stacijas sekcijas teritorija atrodas no dzelzceļa līnijas Rīga–Skulte uz dienvidiem. Minimālais atsūknēšanas līmenis sūkņu stacijas krājbaseinā – 2,85 m LAS.
Starp šīm sekcijām pastāv ārkārtas pārplūde zem dzelzceļa līnijas ar dibena atzīmi 0,75 m LAS.
Eimuru sūkņu stacija izbūvēta 1949. gadā, rekonstruēta 1998. gadā un 2012. gadā. Tās ekspluatācijas ūdens līmeņi ir -0,35 līdz -0,75 m LAS. Sūkņu stacija aprīkota ar trim sūkņiem, kuru kopējā jauda ir 1,95–2,25 m3/s ar aprēķināto spiedienu 2,0–3,0 m. Patērētā jauda ir 27x3=81 kW. Sūkņu stacijas poldera platība ir 932 ha.
Mangaļu sūkņu stacija noteikti ekspluatācijas ūdens līmeņi – maksimālais -2,45 m LAS un minimālais -2,85 m LAS. Sūkņu stacija būvētā 1980. gadā, tā atsūknē ūdeni no 1200 ha lielas teritorijas. Sūkņu stacijas ražība ir 0,7 m3/s. Patlaban sūkņu stacijai ir nepieciešama rekonstrukcija.

Pretplūdu aizsargdambji
Gaujas labajā krastā, Gaujas un Siguļu ciemu teritorijās 2015. gadā veikta aizsargdambju būvniecība. Aizsargdambis izbūvēts trijos veidos:
1) ar rievsienām abās aizsargdambja nogāžu pusēs;
2) ar rievsienu vienā pusē;
3) bez rievsienām, bet ar nogāzēm 1:2.
Aizsargdambis papildus izbūvēts līdz Dzirnupes slūžām, kas savieno Dzirnezeru ar Gauju. 4,5 m platās slūžas ikdienā ir atvērtas un caurbraucamas. Vējuzplūdē, plūdu vai palu gadījumā slūžas tiek aizvērtas, lai novērstu Siguļu un Gaujas ciemu teritoriju applūšanu. Tā kā Gaujas upes plūdu atzīme LAS ir 2,30 m, aizsargdambji izbūvēti, ievērojot augstuma atzīmi 2,80 m LAS sistēmā.
Gaujas labajā krastā patlaban uzbūvēti trīs aizsargdambji: D-4 Siguļos, D-6 – DKS "Zvejnieks" dambis un D-9 – DKS "Saule". Aizsargdambji tiek veidoti no mālainas smilts grunts, kas novērš ūdens filtrāciju.
D-4 Siguļu aizsargdambja kopgarums ir 2,935 km. Aizsargdambja virsmas atzīme ir robežās no 4,20 m līdz 3,30 m LAS. Šaurās vietās dambis abās malās nostiprināts ar rievpāļiem, citās vietās rievpāļi iebūvēti tikai no vienas puses, bet teritorijās, kur ir pieejama nepieciešamā platība, aizsargdambja abās pusēs dabiski veidotas nogāzes veidotas slīpuma attiecībā 1:2.
Vietā, kur aizsargdambis pievienojas Dzirnupei, izveidots Dzirnupes aizsprosts – no grunts veidots aizsargdambja pagarinājums upē, veidojot aizsprostu. Dzirnupes vidū izbūvētas slūžas ar 4,5 m platu caurplūdi.
D-9 "Saules" aizsargdambis ir 0,71 km garš. Tā virsmas augstuma atzīme visā garumā ir 2,80 m LAS. D-9 aizsargdambja abās pusēs izveidotas 1:2 nogāzes.
D-6 "Zvejnieks" teritorijā aizsargdambis ir 0,33 km garš. Aizsargdambja virsmas augstums izveidots, ievērojot augstuma atzīmi 3.20 m LAS. Aizsargdambis izveidots ar nostiprinātām nogāzēm. Aizsargdambja vidusdaļā izveidota jauna sūkņu stacija SS-4. Sūkņu stacija ir aprīkota ar diviem 10 kW jaudīgiem sūkņiem. Kopējā jauda ir 20 kW un tā spēj pārsūknēt 0.35 m3/s ar spiedienu 2,6...3,0 m.

Reāli plūdu draudi ir palu, stipra vēja un ledus sastrēguma laikā, kad ūdens līmeņa paaugstināšanās Gaujā notiek virs atzīmes 2,4 m Latvijas augstuma sistēmā.