Gaisa kvalitāte

Mūsdienās gaisa piesārņojuma problēma, īpaši pilsētas, ir ļoti aktuāla. Piesārņojošās vielas gaisā spēj izmainīt vides apstākļus (negatīvi tiek ietekmēta ne tikai gaisa kvalitāte, bet daļa piesārņojošo vielu nonāk arī augsnē un ūdenī), tiek nodarīts kaitējums cilvēka veselībai un ekosistēmām. Līdz ar to gaisa kvalitātes pārvaldība ieņem svarīgu vietu valsts dabas vides pārvaldības sistēmā.

VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ir atbildīgs par Valsts gaisa kvalitātes novērojumu tīklu un par gaisa kvalitātes operatīvās informācijas sniegšanu sabiedrībai.

LVĢMC nav vienīgā institūcija, kas veic gaisa kvalitātes mērījumus. Daļiņu PM₁₀ un PM_2,5 kontrolmērījumus veic Valsts Vides dienests. Arī Rīgas Domes Mājokļu un Vides departaments ir atbildīgā institūcija par gaisa kvalitātes mērījumiem pašvaldībā un sniedz informāciju par piesārņojuma līmeni galvaspilsētā gan operatīvās un statistiskās informācijas veidā, gan arī aprēķināto gaisa kvalitātes indikatoru veidā, kā arī nodrošina pieeju gaisa kvalitātes prognozēm 3 dienām.

Informācija par gaisa kvalitātes koncentrācijām Eiropā ir pieejama Eiropas Vides aģentūras izstrādātājā portālā Up-to-date air quality data, savukārt informācija par gaisa kvalitātes indikatoriem Eiropā ir pieejama portālā European Air Quality Index. 

Gaisa piesārņojums

Saskaņā ar ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas 1979. gada konvencijas “Par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos” (Ženēvas konvencija), 1999. gada protokola “Par paskābināšanos, eitrofikāciju un piezemes ozona līmeņa samazināšanu” (Gēteborgas protokols) un Gēteborgas protokola 2012. gada grozījumu nosacījumiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīvas 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu, un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (NEC direktīva), dalībvalstīm katru gadu ir jāiesniedz informācija par gaisu piesārņojošo vielu emisijām, kā arī ir noteiktas nākotnes emisiju samazināšanas saistības. Papildus Latvija ir ratificējusi arī Ženēvas konvencijas protokolu “Par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem” un protokolu “Par smagajiem metāliem”, kas paredz attiecīgo vielu emisiju samazināšanu no noteiktā atsauces gada (1990. gads).

Dati tiek sagatavoti, balstoties uz Ženēvas konvencijas vadlīnijām par piesārņojuma emisijām gaisā no atsevišķām tautsaimniecības nozarēm – enerģētikas, transporta, rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un citām -, ieskaitot arī difūzā piesārņojuma avotus. Latvijā kārtību šādu datu ieguvei un ziņošanai nosaka Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra  noteikumi Nr. 614 “Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi”.

Lai samazinātu piecu piesārņotāju (sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, nemetāna gaistošo organisko savienojumu, amonjaka un smalko putekļu daļiņu (PM_2.5) emisijas, kas rada vides paskābināšanos, eitrofikāciju un piezemes līmeņa ozona piesārņojumu, Gēteborgas protokola 2012. gada grozījumos un NEC direktīvā tika noteiktas jaunas emisiju samazināšanas saistības Latvijai 2020. gada līdz 2029. gadam un no 2030.gada.

No 2020. gada spēkā esošās emisiju samazināšanas saistības Latvijai

SO₂ – sēra dioksīds; NOx – slāpekļa oksīdi; NMGOS – nemetāna gaistošie organiskie savienojumi; NH₃ – amonjaks, PM_2.5 – smalkās putekļu daļiņas

Informācija par gaisa piesārņojuma aktualitātēm un likumdošanu pieejama Klimata un enerģētikas ministrijas mājas lapā.

Pubicētās informācijas avots: Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"