Drukāt

Ceļu un ielu uzturēšana novadā - jautājumi un atbildes

.

Celu ilustracija 1024Pašvaldības aģentūra "Carnikavas Komunālserviss" ikdienā veic novada ceļu un ielu uzturēšanu, un par to saņem dažādus novadnieku jautājumus. Pašvaldības budžetā ik gadu paredzēti līdzekļi ceļu, ielu un tiltu rekonstrukcijai, tiek ieguldīts arī infrastruktūras attīstībā.
 
Taču, kā skaidro aģentūras direktors Gunārs Dzenis – bez valsts politikas maiņas par labu ceļiem, to stāvoklis tuvāko gadu laikā neuzlabosies.
 
Latvijā visvairāk ceļu ir tieši pašvaldību pārziņā – 53%, valsts ceļu ir 27%, pārējie – mežu, privātie ceļi u.c. Salīdzinot valsts mērķdotāciju apjomu ceļiem trijās Baltijas valstīs, pagājušajā gadā 1 km ceļa uzturēšanai un atjaunošanai Latvijā tērēti 7258 EUR, Igaunijā – 10 999 EUR, bet Lietuvā – gandrīz 21 294 EUR. Jāpiebilst, ka Latvijai un Lietuvai ir līdzīgs ceļu kopgarums, tikai šajā kaimiņvalstī ir par miljonu vairāk iedzīvotāju.
 
- Cik daudz valsts budžeta līdzekļu katru gadu tiek piešķirti Carnikavas novada ceļu vajadzībām?
Pašvaldības Latvijā gadā ceļiem saņem vidēji 835 EUR par vienu kilometru. Carnikavas novads saņem būtiski mazāk – tikai 533 EUR par kilometru. Tas ir saistīts ar aprēķina metodiku, kā veidojas valsts mērķdotācija ceļiem konkrētā novadā: 30% šo līdzekļu piešķir proporcionāli transportlīdzekļu skaitam, kas reģistrēti attiecīgās pašvaldības teritorijā; 35% – proporcionāli pašvaldības īpašumā esošo ielu brauktuvju un tiltu laukumu summai, atlikušos 35% – proporcionāli pašvaldību īpašumā esošo ceļu kopgarumam, kas reizināts ar dažādām ceļu situācijām noteiktiem koeficientiem. Faktiski tikai ceļu uzturēšanai mūsu novadā vien nepieciešams vismaz trīsreiz lielāks finansējums, nemaz nerunājot par kapitālieguldījumiem ceļu infrastruktūras attīstīšanai.
 
- Kā Carnikavas Komunālserviss izlieto valsts atvēlēto finansējumu ceļiem?
Lielākā daļa valsts mērķdotācijas tiek izlietota bedrīšu aizlāpīšanai asfaltbetona segumā, kā arī grants un šķembu materiālu iegādei. Carnikavas novadā vismaz piektā daļa asfaltēto ceļu un ielu, kā arī grants ceļu klasificējami kā sabrukuši, un tiem ir nepieciešama attiecīgi pilnīga seguma rekonstrukcija vai dilumkārtas atjaunošana. Pirms sākt remontdarbus, Komunālserviss rūpīgi izvērtē posmus, kas ir vissliktākajā stāvoklī, un dažkārt, saņemot iedzīvotāju sūdzības par ceļiem, mēs mainām remontdarbu plānus, pārliecinoties par to pamatotību.
 
- Cik daudz ielu un ceļu kopumā ir pašvaldības pārziņā?
Novadā ir ap 300 ielu, kuru kopējais garums ir 145 km. Tik nelielam novadam kā mūsējais tas ir daudz. Turklāt apjomīgi ielu tīkli atrodas bijušajos dārzciemos – vasarnīcu rajonos, kur pastāvīgo iedzīvotāju blīvums ir mazs, līdz ar to šo ielu uzturēšana ir dārga. Šajās vietās ielas varam uzturēt "avārijas režīmā" – tas nozīmē, ka tiek salaboti dziļākie iesēdumi, bet visa seguma atjaunošanai nepietiek līdzekļu. Turklāt daļa dārzciema ielu ir bez seguma, un nokrišņu periodā tās var kļūt neizbraucamas. Savukārt daudzu grants ceļu stāvoklis ir tik slikts, ka uz ceļa vairs nav grants, un ar planēšanas metodi tas nav atjaunojams.
 
- Kā ikdienā tiek organizēta novada ceļu uzturēšana?
Komunālservisa štatā ir ceļu un tiltu inženieris, kurš apseko ielas un ceļus, plāno aktuālos darbus. Daļai veicamo darbu – bedrīšu lāpīšanai, grants ceļu planēšanai – piesaistām specializētos ceļu būves uzņēmumus, daļu paveicam ar savu tehniku un darbaspēku. Lielākā daļa pašvaldību visus ar ceļu uzturēšanu saistītos darbus organizē kā ārpakalpojumu, taču mēs, iztiekot ar saviem resursiem, ietaupām līdzekļus.
 
Arī ziemā ceļu uzturēšanu veicam pašu spēkiem. Tiem, kas iebilst, ka ceļi ziemā netiek tīrīti, gribu paskaidrot – mēs tīrām, kad sniega sega sasniedz noteiktu biezumu. Uzkrītot līdz 10 cm sniega kārtai, ceļa virsmu neskrāpēsim, bet, ja sasnieg ievērojams daudzums, sniega novākšanu uzsākam ar visām mūsu rīcībā esošajām tehnikas vienībām. Vispirms tiek attīrīti C klases ceļi, uz kuriem ir lielāka satiksmes intensitāte (ar novada ceļu klasifikāciju var iepazīties www.komunalserviss.carnikava.lv), pēc tam, ja nepieciešams, arī D klases ceļi. Tāpat ir ar ielu apstrādi ar pretslīdes materiālu – kaisām tikai asfaltētās C klases ielas un atsevišķos gadījumos arī vietas, kur ir izteikts reljefs. Pilnīgi visu novada ielu atbrīvošanu no sniega paveicam divu diennakšu laikā.
 
- Kādus iebildumus par novada ielu stāvokli visbiežāk saņemat no iedzīvotājiem?
Sūdzību ir daudz, un vairums ir pamatotas. Galvenokārt tās ir par bedrēm vai iesēdumiem, grantēto ceļu putekļošanos, kā arī par ātruma ierobežošanu uz ielām. Ļoti aktuāls ir jautājums par ielu apgaismojumu. Apgaismojums tiek attīstīts un uzturēts tikai par pašvaldības līdzekļiem, un katru gadu pašvaldība iegulda jaunu apgaismes līniju izbūvē novadā. Papildus tam izvērtējam un izmantojam iespējas izvietot gaismekļus uz AS "Sadales tīkls" (ST) balstiem. Pagājušajā gadā jauna apgaismojuma izbūvei Garciemā, Carnikavā un Kalngalē pašvaldība ieguldīja 176 000 eiro, ap 10 000 eiro iztērēti, uzstādot gaismekļus uz ST balstiem.
 
- Kāda situācija novadā ir ar tiltiem?
Reizi piecos gados notiek tiltu pārbaude. Sīkāki vai nopietnāki defekti tiek konstatēti visiem tiltiem, un to cēlonis pamatā ir laika zobs. Ja bojājumi netiek novērsti, tie strauji progresē, tāpēc regulāri veicam nepieciešamos remontdarbus.
 
- Cik līdzekļu šogad no pašvaldības budžeta tiks atvēlēti ceļu infrastruktūras attīstībai un uzturēšanai?
Šogad pašvaldība attīstībā ieguldīs 1 080 000 eiro – galvenokārt, lai rekonstruētu Dzirnupes ielu Siguļos un Garupes ielu Garupē. Valsts dotācija novada ceļu un ielu uzturēšanai šogad atvēlēta 95 000 eiro apmērā.
 
- Vai valdība nākotnē sola lielākas dotācijas ceļu uzturēšanai?
Pagājušogad valdība nolēma, ka Ceļu fonds netiks atjaunots un saglabāsies līdzšinējā kārtība, kad ceļi tiek finansēti no valsts budžeta. Spēlējoties ar ieņēmumu prognozēm un procentiem no budžeta ieņēmu pieauguma, tiek solīts vairāk līdzekļu ceļiem, bet šis pieaugums tik un tā būtu neliels.
 
- Kā šādi lēmumi tuvākajos gados kopumā ietekmēs novadu ceļu stāvokli?
Diemžēl uz labo pusi neietekmēs. Pašvaldībām jāuztur ceļi un tilti, bet valsts šim mērķim atvēl maz līdzekļu, un iedzīvotājiem šķiet, ka pašvaldības neizdarības dēļ vietējie ceļi ir sliktā stāvoklī. Taču pašvaldībām visā valstī katastrofāli trūkst naudas ceļu uzturēšanai, bet būvniecībai tās nav vispār. Atliek vien aizņemties, taču tā nav bezgalīga iespēja. Savā ziņā nepareizi ir arī tas, ka Carnikavas novads pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksā vairāk nekā miljons eiro gadā, lai dotētu, piemēram, pat tādas lielās pilsētas kā Liepāju, Rēzekni un Daugavpili, bet savas infrastruktūras atjaunošanai un attīstībai nākas aizņemties.
 
Satiksmes ministrija ir aprēķinājusi – lai saglabātu valsts autoceļus labā braukšanas kvalitātē un drošuma līmenī, katru gadu atjaunošanā un uzturēšanā nepieciešams ieguldīt 673 miljonus eiro. Valsts ceļu sakārtošanas programmas 2014. – 2020. gadam īstenošanai budžetā ir piešķirts mazāk nekā 50% līdzekļu no nepieciešamā. Līdz ar to valdības pašas apstiprinātā programma netiks īstenota, un 2020. gadā deficīts ceļiem būs vairāk kā 586 miljoni eiro jeb vairāk kā 1000 km ceļu netiks laboti.
 
Jāpiebilst, ka drīzumā beigsies ES struktūrfondu līdzekļi ceļu infrastruktūras attīstībai, par kuriem šobrīd tiek atjaunoti visi valsts nozīmes autoceļi. Reģionāliem ceļiem un vietējās nozīmes ceļiem finansējums pieejams tikai no valsts budžeta, un Satiksmes ministrijai pēc 2019. gada attīstības plāna ceļiem nav. Nepalielinot valsts budžeta finansējuma apjomu, 2020. gadā valsts nonāks situācijā, ka ikgadējais remontdarbu apjoms, salīdzinot ar 2016. gadu, samazināsies trīs reizes. Tāpēc diemžēl jāsaka, ka vietējās nozīmes autoceļu stāvoklis tuvākā nākotnē neuzlabosies.

Ādažu novada pašvaldības aģentūra
Carnikavas komunālserviss

Adrese: Stacijas iela 7, Carnikava,Carnikavas pagasts,
Ādažu novads, LV-2163


Tālr.: +371 67993705
e-pasts:

                

Reģ.Nr. 90001691745

AS SEB banka
LV65UNLA0050013449119
AS Swedbank
LV28HABA0551029413114
AS Citadele banka
LV87PARX0023202160001 
                       Simbols-e E-adrese