Nekustamā īpašuma uzturēšanas ABC

Kas ir autoceļš un iela? Kas apsaimnieko ielas?

1.Likums “Par autoceļiem”
2. pants. Autoceļš
(1) Autoceļš ir kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām, kas izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar noteikto ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem.
(2) Autoceļu kompleksā ietilpst:
zemes klātne, ceļa braucamā daļa, mākslīgās būves (piemēram, tilti, ceļu pārvadi, tuneļi, estakādes, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas), ceļu inženierbūves (piemēram, autobusu pieturvietas un paviljoni, paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvlaukumi, stāvvietas, atpūtas laukumi, sniega aizsargsētas, apstādījumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas) un satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (piemēram, ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, vertikālais un horizontālais marķējums).
(3) Autoceļu kompleksā ietilpst arī gaisa telpa un zemes dzīles ceļu zemes nodalījuma joslā, ciktāl tas nepieciešams transportlīdzekļu satiksmei un ceļa elementu izmantošanai un aizsardzībai.
(4) Iela ir transportlīdzekļu satiksmei paredzēta inženierbūve pilsētas teritorijā.
(5) Autoceļiem ārpus pilsētas robežām apdzīvotās vietās var piešķirt nosaukumu “iela”, bet tas nemaina autoceļa piederību un tiesisko statusu.
Ceļu satiksmes likums. 6.pants. Ceļa pārvaldītāja pienākumi
(1) Ceļa pārvaldītājam ir pienākums:
3) nodrošināt, lai nekavējoties tiktu novērsti šķēršļi, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt bīstamo vietu aprīkošanu ar atbilstošiem satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem līdz šo šķēršļu likvidēšanai;

82. pants. Ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana
(2) Par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, tostarp ceļu zemes nodalījuma joslas uzaršanu, kā arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

Adresācijas plāksne

23.02.2022. Ādažu novada pašvaldības domes SN Nr. 15/2022 “Adrešu un nosaukumu plākšņu izvietošanas un noformēšanas noteikumi”
3. Adrešu un nosaukumu plāksnes jāizvieto pie visiem adresācijas objektiem, kuriem ir piešķirta adrese, t.sk. uz visiem zemesgabaliem uz kuriem atrodas ēkas vai būves, t.sk. arī žogs un pagaidu būves, neatkarīgi no tā, vai šīs ēkas ir vai nav nodotas ekspluatācijā.

Kas ir nekustamajam īpašumam piegulošā teritorija? Kam tā jākopj?

23.11.2022. Ādažu novada pašvaldības domes SN Nr. 79/2022 “Par Ādažu novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu”
Piegulošā teritorija šo noteikumu izpratnē ir publiskā lietošanā esoša teritorija, kas robežojas ar nekustamo īpašumu un sniedzas uz visām pusēm līdz brauktuves tuvākajai malai (piebrauktuves, gājēju ietves, grāvji, caurtekas, zālieni, apstādījumi, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas), bet ne tālāk kā 6 metri t.sk. pa nogāzi no nekustamā īpašuma robežas.
5.2. īpašumam piegulošajā teritorijā:
5.2.1. veic zāliena nopļaušanu atbilstoši 5.1.5. apakšpunktam;
5.2.2. atbrīvo piegulošo teritoriju no atkritumiem, nokritušām lapām, nokaltušiem augiem un zariem, akmeņiem un citiem priekšmetiem;
5.2.3. veic pasākumus, lai nepieļautu uzkopšanas rezultātā radīto atkritumu, netīro ūdeņu, zāles un citu priekšmetu uzkrāšanu vai izmešanu neparedzētās vietās (uz ceļiem, ietvēm, gūliju nosegrestēs (rīdziņu restēs) vai apstādījumos);
5.2.4. veic gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, attīrīšanu no sniega un ledus, pretslīdes materiāla kaisīšanu, neizmantojot kaitīgas ķīmiskas vielas.
6. Īpašumiem piegulošajās teritorijās, kuras pieder pašvaldībai, aizliegts stādīt un audzēt kokus un krūmus, izņemot, ja tas ir saskaņots ar pašvaldības aģentūru "Carnikavas komunālserviss" (turpmāk – Aģentūra).

Kas ir žogs ? Kādas atļaujas jāsaņem, lai būvētu žogu? Kur jāizvieto žogs? Kādam jābūt žoga augstumam, caurredzamībai, izskatam?

Žogs ir inženierbūve.
Žoga būvniecība jāsaskaņo ar zemes īpašnieku, citas atļaujas nav nepieciešamas. Tas noteikts Ministru kabineta noteikumi Nr. 253 Rīgā 2017. gada 9. maijā (prot. Nr. 23 3. §)
Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi 6.punktā.

Ādažu pagastā
27.03.2018. saistošie noteikumi Nr.7 “ Ādažu novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”.
Tajos cita starpā minēts:
172. Žogus drīkst ierīkot:
172.1. ielas vai ceļa pusē - pa ielas sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu;
172.2. stūra zemes vienībās - pa redzamības trīsstūra līniju;
172.3. gar ūdenstecēm un ūdenstilpēm - pa tauvas joslas robežu;
172.4. gar valsts nozīmes ūdensnoteku un koplietošanas meliorācijas novadgrāvjiem - 10 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas), bet ciemu teritorijās ar blīvu apbūvi - 5 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas). Žogi var būt pārvietojami, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu;
172.5. gar aizsargdambjiem - 5 m attālumā no aizsargdambja nogāzes pakājes, bet ciemu teritorijās ar blīvu apbūvi - 3 m attālumā no aizsargdambja nogāzes pakājes. Žogi var būt pārvietojami, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu;
172.6. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības;
172.7. pārējos gadījumos - pa zemes vienības robežu, pēc nepieciešamības.
173. Robežžogi abiem kaimiņiem jāizbūvē un jāuztur kārtībā kopīgi, bet, ja viņi nevar vienoties, tad katram jāizbūvē un jāuztur kārtībā tā žoga puse, kas, skatoties no zemes vienības uz robežu, atrodas pa labi. Žogam gar visu robežu jābūt pēc iespējas vienā stilā. Gadījumos, ja uz robežas ir būves, kaimiņiem uz pusēm jāizbūvē un jāuztur atlikušās robežžoga daļas.
174. Žogi gar ielām un ceļiem jāizbūvē 1,2 - 2 m augsti. Augstāku žogu būvniecību (līdz 3 m) pamato ar detālplānojumu. Ja kaimiņu zemes vienību īpašnieki savā starpā vienojušies, robežžogus drīkst izbūvēt pēc sava ieskata, bet ne augstākus par 2 m. Ja kaimiņi par žogu veidu un augstumu nevar vienoties, Pašvaldība apspriež abu kaimiņu priekšlikumus un izlemj kādu žogu būvēt. Šis Pašvaldības lēmums ir saistošs abiem kaimiņiem.
175. Žogu caurredzamībai jābūt ne mazākai kā 30% no nožogojuma plaknes platības, izņemot, ja šajos Apbūves noteikumos nav noteikts citādāk. Ja žoga elementus veido no vairākām materiālu kārtām, tas nedrīkst samazināt noteikto caurredzamības procentu.
priekšlikumus un izlemj kādu žogu būvēt. Šis Pašvaldības lēmums ir saistošs abiem kaimiņiem.
177. Nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu surogātmateriālu (metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.) izmantošana žogos, kā arī žogu stabu atbalstu izvietošana ielu, ceļu un laukumu teritorijās.
178. Žogi jākrāso ar izturīgām krāsām. Nedrīkst krāsot dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu žogos.

Carnikavas pagastā
2019. gada 20. februāra saistošie noteikumi Nr. SN/2019/8 “Carnikavas novada teritorijas plānojuma 2018.-2028. gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”.
1.pielikums. Carnikavas novada teritorijas plānojums 2018. - 2028. gadam. Redakcija 3.1.
Tajos cita starpā minēts:
99. Žogu izvieto:
99.1. starp zemesgabaliem - uz zemesgabalu robežas;
99.2. ielas pusē - pa ielas sarkano līniju;
99.3. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības;
99.4. zemes vienību stūros ielu krustojumos - pa redzamības brīvlauka līniju;
99.5. gar ūdenstilpi vai ūdensteci - pa tauvas joslas robežu;
99.6. tā, lai netraucētu inženiertīklu un būvju apkalpošanu, ja nepieciešams, žogā veidojot atkāpes vietās, kur atrodas virszemes inženiertīkli un būves;
99.7. tā, lai žogu vārtu atvērums netraucētu gājēju un transporta kustību, ja nepieciešams žogā veidojot atkāpes priekšlaukuma izbūvei pirms vārtiem.
100. Žoga maksimālais augstums dzīvojamā un publiskajā apbūvē ir 1,8 m, ja tas ir 100% caurredzams (sieta žogs). Gar ielu (ceļu) izbūvēta žoga minimālā caurredzamība ir 30%, augstums līdz 1,5 m. Necaurredzamus žogus atļauts būvēt, ja to augstums ir līdz 1,2 m.
101. Rūpniecības un tehniskās apbūves objektu teritoriju žoga maksimālais augstums ir 2,2m. Teritoriju drīkst nožogot ar blīvu (necaurredzamu) žogu, ja risinājumu saskaņo būvvalde. 102. Transportlīdzekļu novietnes žoga maksimālais augstums ir 1,50 m.
103. Žoga augstumu mēra no esošā vai plānotā ietves (zemes) līmeņa ielas vai ceļa pusē. 104. Žoga cokola maksimālais augstums ir 0,5 m. 105. Žogu stilistika: 105.1. žogus viena kvartāla robežās būvē vienā augstumā, bet nepārsniedzot maksimālo atļauto augstumu;
105.2. Žogu starp diviem zemesgabaliem ar atšķirīga augstuma žogiem ielas pusē būvē blakus esošā zemākā žoga augstumā;
105.3. žogu un vārtu augstumu, caurspīdīgumu, krāsu un materiālu saskaņo ar ēku stilu un esošajiem kaimiņu žogiem;
105.4. aizliegta dzeloņdrāšu izmantošana žogos, izņemot, ja to paredz normatīvie akti;
105.5. aizliegta surogātmateriālu (metāllūžņu, plastmasas atgriezumu u. tml.) izmantošana žogos;

23.11.2022. Ādažu novada pašvaldības domes SN Nr. 79/2022 “Par Ādažu novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu”
9.6. nodrošina nekustamā īpašumā esošo žogu uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā;

Kā jāuztur žogs?

23.11.2022. Ādažu novada pašvaldības domes SN Nr. 79/2022 “Par Ādažu novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu”
9.6. nodrošina nekustamā īpašumā esošo žogu uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā;

Kas ir tauvas josla un cik tā ir plata?

Zvejniecības likums.
(9) Dabiskās tauvas joslas platums ir:
1) gar privāto ūdeņu krastiem — 4 metri;
2) gar pārējo ūdeņu krastiem — 10 metru;
3) gar jūras piekrasti — 20 metru.

30. pants. Administratīvie pārkāpumi zivju resursu aizsardzības un izmantošanas jomā
(2) Par tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

Kādai jābūt nekustamā īpašuma teritorijai?

23.11.2022. Ādažu novada pašvaldības domes SN Nr. 79/2022 “Par Ādažu novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu”
4.1. nekustamā īpašuma teritorijā:
4.1.1. veic apstādījumu uzturēšanu;
4.1.2. nepieļauj būvgružu un atkritumu uzkrāšanos;
4.1.3. veic koku, krūmu, dzīvžogu apzāģēšanu gar ietvēm un brauktuvēm, ja tie traucē pārvietoties gājējiem un transportlīdzekļiem;
4.1.5. veic regulāru zāles pļaušanu un savākšanu

Kādām ir jābūt būvēm?

Būvju uzturēšanu nosaka 23.11.2022. Ādažu novada pašvaldības domes SN Nr. 79/2022 “Par Ādažu novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu”

Vai ir jāreģistrē decentralizētā kanalizācijas sistēma?
Vai ir jāierīko pieslēgums centralizētajai kanalizācijas sistēmai?

10.06.2022. Ādažu novada pašvaldības domes SN Nr. 49/2022 “Decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtība”

5. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, kura īpašumā esošā Sistēma nav reģistrēta, iesniedz Aģentūrai pirmreizējo Sistēmas reģistrācijas apliecinājumu saskaņā ar paraugu (1. pielikums).

Ja uz nekustamā īpašuma ir dzīvojamā ēka, pārvietojama māja, pagaidu ēka vai cits objekts, kurā var mitināties cilvēks vai notiek kāda saimnieciska darbība, vai arī uz nekustamā īpašuma ir tikai tualete, tad nekustamais īpašums ir kanalizācijas notekūdeņu rašanās avots un šie MK noteikumi Nr.384 uz Jums attiecas. Ja gadījumā nekustamais īpašums ir tukšs no jeb kāda veida būvēm (tajā atrodas pļava, mežs, parks, ābeļdārzs, dīķis vai cits dabas objekts), tad šie MK noteikumi Nr.384 uz Jums neattiecas. No Vadlīnijām.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 384
Rīgā 2017. gada 27. jūnijā (prot. Nr. 32 31. §)
“Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”

17. Pašvaldība vai tās sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, ievērojot šo noteikumu 12. punkta nosacījumus, līdz 2019. gada 1. janvārim uzsāk un līdz 2021. gada 31. decembrim pabeidz reģistra izveidi.

18. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks līdz 2021. gada 31. decembrim nodrošina decentralizētās kanalizācijas sistēmas atbilstību šo noteikumu 4. punktā minētajām prasībām. Ja šajā termiņā decentralizētās kanalizācijas sistēmas atbilstība šo noteikumu 4. punktā minētajām prasībām nav nodrošināta un attiecīgajam nekustamajam īpašumam piegulošās ielas vai ceļa robežās ir ierīkota centralizētā kanalizācijas sistēma, decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka pienākums ir ierīkot pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai līdz 2023. gada 31. decembrim.
(MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 546 redakcijā)

19. Šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieki, kuru rīcībā nav iekārtas ražotāja tehniskās dokumentācijas, nodrošina, ka līdz 2020. gada 1. janvārim atbilstošs komersants apseko decentralizēto kanalizācijas sistēmu un izsniedz decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam apliecinājumu par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumus tās ekspluatācijai. Ja iekārtas tehniskais stāvoklis neatbilst šo noteikumu un normatīvo aktu prasībām par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks, ja nepieciešams, veic sistēmas pārbūvi vai jaunas decentralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi vai uzstādīšanu, lai līdz šo noteikumu 18. punktā minētajam termiņam nodrošinātu tās atbilstību minētajiem normatīvajiem aktiem.

Vides reklāma

25.05.2022. Ādažu novada pašvaldības domes SN Nr. 47/2022 “Par reklāmas un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Ādažu novadā”

Ceļu satiksmes likums.
82. pants. Ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana
(3) Par informācijas un reklāmas plakātu uzstādīšanu un tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un citu objektu izvietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā vai aizsargjoslā bez ceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz piecdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no astoņdesmit sešām līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.
25.05.2022. Ādažu novada pašvaldības domes SN Nr. 47/2022 “Par reklāmas un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Ādažu novadā”

Ceļu satiksmes likums.
82. pants. Ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana
(3) Par informācijas un reklāmas plakātu uzstādīšanu un tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un citu objektu izvietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā vai aizsargjoslā bez ceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz piecdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no astoņdesmit sešām līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

Laipas un piestātnes