Par mums
Satiksmes slēgšana Viršu ielā, Gaujā
Uzmanību!Slēgta Viršu iela Gaujā no Dzērveņu ielas līdz Melleņu ielai. Iela tiks slēgta šodien, 25.07., no plkst. 13.00 līdz 26.07.2024. plkst. 19.00. Viršu ielā notiek caurtekas avārijas darbi.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.
Zvejas tīkla izcelšana
Garciema pludmalē no Rīgas jūras līča ūdenslīdēji izcēla nogrimušu zvejnieku tīklu. P/A "Carnikavas komunālserviss" veica tīkla izvešanu no pludmales un nodos to utilizācijai.
- Vecie, pamestie zvejas tīkli, kas pazīstami arī kā "spoku tīkli", turpina ķert zivis un citus jūras dzīvniekus.
- Šie tīkli izraisa nevajadzīgu dzīvnieku bojāeju un samazina zivju populācijas, kas ietekmē ekosistēmas līdzsvaru.
- Daudzi zvejas tīkli ir izgatavoti no plastmasas materiāliem, kuriem nepieciešami simtiem gadu, lai noārdītos. Izņemot šos tīklus, tiek samazināts plastmasas piesārņojuma līmenis, kas ir kaitīgs gan jūras dzīvniekiem, gan videi kopumā.
- Vecie zvejas tīkli var būt bīstami arī cilvēkiem, īpaši ūdens sporta entuziastiem, nirējiem un jūras transportam.
Tīkla izvilkšanu organizēja Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar nirēju klubu "Daivings.lv".
Par zvejas tīkla izvilkšanu no Rīgas jūras līča
Informējam jūs, ka pie Garciema pludmales jūrā strādā ūdenslīdēji, kas no Rīgas jūras līča ceļ ārā pazaudētu, nogrimušu zvejnieku tīklu. Tīkla izvilkšanu organizē Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar nirēju klubu "Daivings.lv". Dabas aizsardzības pārvalde ir saskaņojusi iebraukšanu kāpu zonā darbu veikšanas laikā.
Aizsargdambja nostiprināšana
SIA “Valkas meliorācija” š.g. 15.jūlijā ir pabeigusi darbus pie Ādažu centra poldera aizsargdambja (D-1) pik. 37/00 lokāla noslīdējuma novēršanas. Lai novērstu aizsargdambja lokālo noslīdējumu tika izbūvēts novadgrāvja pakājes nostiprinājums ar dēļu sieniņu, šķembām un aizsargdambja nogāzē ieklāts ģeopaklājs, kas vēlāk apaugs ar zālāju.
Niedru un lēpju pļaušana
Novada iedzīvotāju ievērībai!!
P/A “Carnikavas komunālserviss” š.g. 16.jūlijā noslēdza līgumu ar IK “Darzavarde” par niedru un lēpju pļaušanu Ādažu novadā.
Niedru un Lēpju pļaušana notiks Lielajā Baltezerā pie Ezera ielas, Mazajā baltezerā pie Kanāla ielas, Vējupē, koplietošanas novadgrāvjos - Carnikavā, Vecgaujā un pie Līču ielas.
Orientējoši pļaušana tiek plānots uzsākt augusta sākumā. Izpildes termiņš līdz 1.septembrim.
Uzmanību zilalģes - Ādažu novada pludmalēs!
Informējam, ka Veselības inspekcijā ir saņemta informācija no iedzīvotājiem par novērotu ūdens piesārņojumu ar zilaļģēm gan pie Mazā, gan Lielā Baltezera peldēšanās vietām.Palielinoties gaisa temperatūrai un saglabājoties sausajam laikam, pieaug arī zilaļģu savairošanās jeb ziedēšanas risks. Zilaļģes jeb cianobaktērijas aug dažādos ūdeņos un visbiežāk ir sastopamas saldūdeņos, kas ir barības vielām bagāti. Latvijā ir sastopamas aptuveni 390 zilaļģu sugas, starp kurām atsevišķas sugas spēj saražot potenciāli toksiskas vielas (cianotoksīnus). Šie toksīni var radīt kaitējumu cilvēku veselībai – saskarē ar ādu vai gļotādu izraisīt alerģiskas reakcijas un, iekļūstot caur gremošanas traktu, izraisīt aknu bojājumus un negatīvi ietekmēt nervu un muskuļu darbību.
Visbiežāk zilaļģu toksīni nokļūst uz peldētāja ādas vai iekļūst acu gļotādā. Tāpat cilvēka organismā zilaļģu radītie toksīni var iekļūt caur muti, piemēram, norijot ūdeni peldoties vai apēdot pārtikas produktus (zivis), kas satur toksīnus. Gadījumā, ja peldvietas krastā atrodas izžuvušas zilaļģes, pastāv minimāls risks to toksīniem iekļūt organismā, ieelpojot tos.
Sākotnējā pazīme par zilaļģu savairošanos ūdenī ir vizuāli novērojami mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī. Ja ūdenī novēro šīs pazīmes, nav ieteicams peldēties, makšķerēt, kā arī izmantot ūdeni saimniecībā vai mājdzīvnieku dzirdīšanai.
Zilaļģēm savairojoties arvien vairāk, ūdens kļūst biezāks, duļķaināks, var iegūt zaļu, zilganzaļu vai dzeltenīgu nokrāsu un izskatīties kā plēve ar pavedieniem. Zilaļģu sadalīšanās procesā ūdens iekrāsojas netīri brūnā vai zaļganbrūnā krāsā, un iegūst zupai līdzīgu konsistenci ar nepatīkamu smaku. Tieši šajā periodā toksīnu koncentrācija ūdenī ir visaugstākā un pastāv vislielākais risks veselībai. Peldēties aizliegts, ja peldvietā zilaļģes parādās masveidā un pārklāj peldvietas ūdens teritoriju! Nav ieteicams lietot pārtikas produktus, kas atradušies šādā ūdenī, jo toksīnus nevar iznīcināt cepot, ilgstoši vārot vai sasaldējot.
Esi atbildīgs un informē arī apkārtējos par piesardzību peldvietās, kur novērojama zilaļģu ziedēšana.
Visbiežāk zilaļģu toksīni nokļūst uz peldētāja ādas vai iekļūst acu gļotādā. Tāpat cilvēka organismā zilaļģu radītie toksīni var iekļūt caur muti, piemēram, norijot ūdeni peldoties vai apēdot pārtikas produktus (zivis), kas satur toksīnus. Gadījumā, ja peldvietas krastā atrodas izžuvušas zilaļģes, pastāv minimāls risks to toksīniem iekļūt organismā, ieelpojot tos.
Sākotnējā pazīme par zilaļģu savairošanos ūdenī ir vizuāli novērojami mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī. Ja ūdenī novēro šīs pazīmes, nav ieteicams peldēties, makšķerēt, kā arī izmantot ūdeni saimniecībā vai mājdzīvnieku dzirdīšanai.
Zilaļģēm savairojoties arvien vairāk, ūdens kļūst biezāks, duļķaināks, var iegūt zaļu, zilganzaļu vai dzeltenīgu nokrāsu un izskatīties kā plēve ar pavedieniem. Zilaļģu sadalīšanās procesā ūdens iekrāsojas netīri brūnā vai zaļganbrūnā krāsā, un iegūst zupai līdzīgu konsistenci ar nepatīkamu smaku. Tieši šajā periodā toksīnu koncentrācija ūdenī ir visaugstākā un pastāv vislielākais risks veselībai. Peldēties aizliegts, ja peldvietā zilaļģes parādās masveidā un pārklāj peldvietas ūdens teritoriju! Nav ieteicams lietot pārtikas produktus, kas atradušies šādā ūdenī, jo toksīnus nevar iznīcināt cepot, ilgstoši vārot vai sasaldējot.
Esi atbildīgs un informē arī apkārtējos par piesardzību peldvietās, kur novērojama zilaļģu ziedēšana.
Informācija par zilalģēm un foto no www.vi.gov.lv
